ATBILDE
/Uz Valsts ieņēmumu dienesta vēstuli Nr._/
Es,..........., personas kods .......... esmu saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada _.februāra vēstuli Nr._ ar kuru man lūgts sniegt detalizētu darba tiesisko attiecību pastāvēšanu apliecinošu informāciju tiesiskajās attiecībās ar “Taxify OU” (turpmāk – Darba devējs), vai šādas informācijas neesamības gadījumā iesniegt ienākumu deklarāciju par 2018.gadu.
Sākotnēji vēlos vērst uzmanību, ka darba tiesiskās attiecības nerodas vien tad, kad personas, t.i., darbinieks un darba devējs ir parakstījuši darba līgumu. Kā tas atzīts tiesību literatūrā, darba tiesiskās attiecības ir atzīstamas par esošām arī tad, ja tās pastāv faktiski neesot noslēgtam rakstveida darba līgumam. Tādēļ, darba tiesisko attiecību pastāvēšanu var apliecināt ar jebkādiem citiem pierādījumiem un jebkādu citu nozīmīgu faktu konstatāciju.
Kā tas atzīts doktrīnā un nostiprināts tiesu praksē, darba tiesiskās attiecības var atzīt par pastāvošām, ja ir konstatējami šādi elementi: a) veicamais darbs; b) darba samaksa; c) darbinieka pakļaušanās noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Ņemot vērā minēto, turpmāk tiks veikta minēto obligāto elementu detalizētāka analīze.
-
Veicamais darbs
Konkrētajos apstākļos, domājams, ka nepastāv strīds par to, ka es veicu komercpārvadājumus izmantojot Darba devēja nodrošināto komercpārvadājumu platformu. To ņemot vērā, veicamais darbs izpaudās kā regulāra Darba devēju nodrošināto klientu pārvadāšana uz klientu norādītajām adresēm. Šajā ziņā vēršu uzmanību, ka man nebija iespējas izvēlēties to, kuras personas es vēlos vai nevēlos vest, citiem vārdiem, konstatējot, ka Darba devēja nodrošinātajā platformā parādās izsaukums, man nebija iespējas izvērtēt sniedzamā pārvadājuma izdevīgumu, paredzamo ilgumu, vai arī personu, kuru ir plānots pārvadāt, varēju tikai lemt par to, vai veikt vai neveikt pārvadājumu kā tādu.
-
Darba samaksa
Darba samaksa par veiktajiem komercpārvadājumiem tika saņemta akordalgas veidā, t.i., alga, kuru man maksāja Darba devējs bija atkarīga no veikto komercpārvadājumu daudzuma. Šajā ziņā nevaru piekrist Valsts ieņēmumu dienesta 2021.gada _.februāra vēstulē teiktajam, ka “Taxify OU veiktie maksājumi Jūsu kontā ir klientu samaksa par veikto komercpārvadājuma pakalpojumu”. Pirmkārt, vēršu uzmanību, ka Darba devēja klienti neveica maksājumus uz manu norēķinu kontu, bet gan tieši uz Darba devēja norēķinu kontu. Gadījumā, ja es patiesi veiktu patstāvīgu komercdarbību un starp mani un Darba devēju pastāvētu kāds cits līgums, kā vien darba līgums, tad šāda samaksas kārtība būtu atzīstama par vismaz nesaprātīgu. Otrkārt, Darba devējs algu izmaksāja regulāri (reizi nedēļā), veicot pārskaitījumu no sava norēķinu konta uz manu kā darbinieka norēķinu kontu. Šajā ziņā vēlos norādīt, ka esmu vērsies kredītiestādē ar lūgumu izsniegt man norēķinu konta izdrukas par 2018.gadu. Plānojams, ka minētās izdrukas tiks saņemtas līdz 2020.gada 19.februārim un līdz šim datumam tās arī tiks iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā kā papildu pierādījumi. Treškārt, tieši darba devējs noteica cenu, par kādu es varēju veikt pārvadājumu, kas savukārt ietekmēja manu algas apmēru.
-
darbinieka pakļaušanās noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
Visbeidzot, attiecībā uz pakļaušanos Darba devēja norādījumiem un rīkojumiem, vēršu uzmanību, ka man bija saistoši Darba devēja noteikumi ar kuriem es tiku iepazīstināts līdz ar Darba devēja sniegtās platformas lejuplādes brīdi un kuriem es piekritu sniedzot apstiprinājumu pašā platformā. Ņemot vērā laiku, kāds ir pagājis starp šo brīdi un laiku kurā es tiku nodarbināts, norādu, ka minētie noteikumi man šobrīd vairs nav pieejami, tomēr pieņemu, ka attiecīgu noteikumu redakcija vēl jo projām ir pieejama Darba devējam, kas nepieciešamības gadījumā varētu tikt izprasīta. Ņemot vērā minēto, salīdzinājumam norādu, ka šobrīd pieejamie Bolt Technology OÜ (kas ir Taxify OU tiesību un pienākumu pārņēmējs) vispārīgie noteikumi autovadītājiem (turpmāk – Noteikumi) ir saturiski līdzīgi iepriekš pastāvošajiem Taxify OU vispārīgajiem noteikumiem autovadītājiem. Tā, piemēram Noteikumu 6.2. punkts noteic, ka klientu maksājumi ir veicami tikai izmantojot Darba devēja platformu, savukārt maksājumu pieņemšana citā formā var tikt vērtēta kā līguma pārkāpums, kas sodāms ar līgumsodu. Noteikumu 4.3.punkts, noteic, ka pārvadātājam “(i) [..] ir jāizmanto maršruts, kas rada mazākās izmaksas Pasažierim, ja vien Pasažieris skaidri nepieprasa citādi; (ii) nav atļauts veikt neatļautas apstāšanās; (iii) transportlīdzeklī nedrīkst atrasties citi pasažieri, izņemot Pasažieri un pasažierus, kuri Pasažieri pavada; un (iv) jāievēro visi spēkā esošie satiksmes noteikumi, t. i., jūs nedrīkstat veikt nekādas darbības, kas var traucēt braukšanu vai satiksmes apstākļu uztveri, tostarp transportlīdzekļa pārvietošanās laikā turēt rokā tālruni.” Noteikumu 4.6.punkts noteic, ka tieši Darba devējs nosaka braukšanas maksu, kā arī tieši Darba devējs var vienpusēji veikt šī maksājuma apmēra grozījumus. Visbeidzot, Noteikumu 8.nodaļa nosaka kārtību, kādā Darba devējs veic kontroli pār pārvadātājiem. Šīs nodaļas ietvaros ir minēts, ka Darba devējs vērtē pārvadātāju aktivitāti un klientu sniegtos reitingus, savukārt gadījumā, ja aktivitāte vai reitingi ir zemi, tad Darba devējam ir iespēja atslēgt personu iespēju izmantot platformu, jeb faktiski atlaist pārvadātāju.
Minētais uzskaitījums, kas manuprāt demonstrē noteiktu pakļautības attiecību izveidošanos nav izsmeļos, tomēr pietiekami precīzi norāda uz pastāvošo attiecību patieso dabu, t.i., pastāvošo darba tiesisko attiecību esību.
Ņemot vērā minētos apsvērumus, uzskatu, ka starp mani un Darba devēju pastāvēja darba tiesiskās attiecības, kas savukārt nozīmē, ka pienākums maksāt iedzīvotāja ienākuma nodokli atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 1.punktam par mani gulstas tieši uz Darba devēju.
