Lēnie igauņi sasparojušies un kopā ar to latvēš tautēš iesnieguši likumprojektu par "kopbraukšanu". Gaidu komentārus un idejas no Jums.
2016. gada__.augustā
Nr.______________
Latvijas Republikas
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedzam likumprojektu “Grozījumi “Autopārvadājumu likumā””.
12. Saeimas deputāti:
1. Edvards Smiltēns
2. Ingmārs Līdaka
3. Rihards Kols
4. Inese Lībiņa-Egnere
5. Vilnis Ķirsis
Likumprojekts
Grozījumi Autopārvadājumu likumā
Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 2., 12.nr.; 2006, 1., 15.nr.; 2007, 10., 15.nr.; 2008, 3., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 174., 206.nr.; 2011, 80.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā izteikt 181. un 28.punktus šādā redakcijā:
(181) licences kartīte – noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai. Pārvadātājam, kurš sniedz kopbraukšanas pakalpojumus, nav nepieciešams saņemt licences kartīti.
(28) pārvadātājs — komersants, zemnieku, zvejnieku saimniecība vai fiziska persona, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību. .
2. Papildināt 1. pantu ar 151., 281.,34. punktiem šādā redakcijā:
(151) kopbraukšana – pasažieru pārvadājumu pakalpojums par atlīdzību, ko sniedz pārvadātājs, kas izmanto transporta tīkla platformu un kas nav reģistrējies kā taksometru pakalpojumu sniedzējs. Kopbraukšanas pakalpojums tiek uzsākts brīdī, kad pārvadātājs platformā akceptē pakalpojuma pieprasījumu un beidzas brīdī, kad pasažieris tiek izlaists tā norādītajā galamērķī.
(281) platforma - jebkura informāciju tehnoloģiju atbalstīta lietotne vai programma, vietne vai sistēma, kas darbojas tiešsaistes režīmā un ar kuras starpniecību tiek pieprasīti, piedāvāti, akceptēti kopbraukšanas pakalpojumi.
(34) transporta tīkla operators – Latvijas Republikā, Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēta juridiskā persona, kas nodrošina, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana platformā Latvijas Republikā notiek saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.
3. Papildināt 29.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:
(4) Vieglajiem automobiļiem, kas tiek izmantoti kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanai, nav jābūt īpaši vizuāli marķētiem, ja pārvadātājs, kurš sniedz kopbraukšanas pakalpojumu, pakalpojuma sniegšanas laikā izmanto ierīci sniegtā pakalpojuma reģistrēšanai. Pakalpojuma sniegšanas laikā ierīcei ir jādarbojas platformā tiešsaistes režīmā un tai ir jābūt aktivizētai GPS funkcijai, reģistrējot informāciju par sniegto pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā apmērā.
4. Papildināt ar 351., 352.pantiem šādā redakcijā:
(35.1) Kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana
(1) Kopbraukšanas pakalpojumus var sniegt jebkurš autovadītājs, kurš reģistrēts kā kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs transporta tīkla platformā, kuru uztur licencēts transporta tīkla operators.
(2) Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam vai saimnieciskās darbības veicējam.
(3) Minimālās prasības kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem tiek noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem. Katrs kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējs ir atbildīgs par likumā noteikto regulatīvo un nodokļu prasību izpildi.
(4) Transporta tīkla operators ir atbildīgs par to, lai tā uzturētajā transporta tīklā reģistrētos un darbotos tikai tādi kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji, kas atbilst likuma prasībām. Transporta tīkla operators nodrošina, ka dati par transporta tīklā sniegtajiem pakalpojumiem tiek saglabāti un nodoti Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
(35.2) Prasības transporta tīkla operatoriem
(1) Par transporta tīkla operatoru var kļūt jebkura Latvijas Republikā vai Eiropas Savienībā reģistrēta persona, kas atbilst likumā noteiktajām prasībām un iesniedz Autotransporta direkcijā atbilstoši noformētu apliecinājumu. Lēmums par likumā noteikto prasību izpildi un licences izsniegšanu Autotransporta direkcijai ir jāpieņem 30 dienu laikā no atbilstoša iesnieguma saņemšanas.
(2) Prasības transporta tīkla operatoru minimālajiem pienākumiem, pasažieru drošības garantijām un pārskatu iesniegšanas kārtībai tiek noteiktas Ministru kabineta noteikumos.
(3) Transporta tīkla operators ir atbildīgs par to, ka tā tīklā reģistrētie kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji atbilst minimālajām likumā noteiktajām prasībām un nodrošina, ka šī informācija tiek regulāri atjaunota.
(4) Transporta tīkla operators nav uzskatāms par kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēja darba devēju. Transporta tīkla operators nav uzskatāms par pārvadātāju vai kopbraukšanas pakalpojuma sniedzēja un pasažiera starpā noslēgtā līguma vai jebkāda cita līguma pusi.
(5) Transporta tīkla operators nav uzskatāms par taksometru pakalpojumu sniedzēju, un tam nav nepieciešama taksometru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā licence, lai arī transporta tīkla operatora licences iegūšana neliedz iegūt taksometru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo licenci.
5. Papildināt 37.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
(5) Kopbraukšanas pakalpojumu līgums tiek uzskatīts par noslēgtu brīdī, kad reģistrēts lietotājs ar platformas starpniecību pieprasa pakalpojumu un šis pieprasījums tiek akceptēts no pārvadātāja puses.
6. Papildināt 39.pantu ar 52.daļu šādā redakcijā:
(52) Kopbraukšanas pakalpojumam piemērojamie tarifi un izmaksu aprēķināšanas metode tiek sniegta pirms pakalpojuma sniegšanas. Kopbraukšanas pakalpojuma maksa tiek aprēķināta ar tādas ierīces palīdzību, kas, izmantojot GPS, fiksē kopbraukšanas pakalpojuma laikā veikto maršrutu. Katra brauciena beigās pasažierim tiek nosūtīts elektronisks rēķins, kurā tiek norādīts brauciena sākums un beigas, brauciena ilgums, veiktais attālums un kopējā apmaksas summa. Samaksa par sniegto pakalpojumu notiek, veicot bankas pārskaitījumu vai norēķinoties ar elektronisko maksājumu karti.
Likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” anotācija
1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Tehnoloģiju progress ir radījis jaunus un novatoriskus veidus, kā personas var organizēt pārvietošanos. Jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas, kā arī lai nokļūtu vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti.
Šobrīd ar dažādu mobilo lietotņu palīdzību šādus braucienus var organizēt un pasūtīt no jebkuras vietas Latvijā. Taču šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums. Autopārvadājumu likuma pieņemšanas brīdī likumdevējs nevarēja paredzēt mobilo tehnoloģiju attīstību un to sniegtās iespējas. Ar dažādu mobilo tehnoloģiju palīdzību patērētāji var izvēlēties privātu pārvadātāju pakalpojumus. Izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurspīdīga un pārskatāma, un samazina “pelēkās ekonomikas” īpatsvaru, kāds šobrīd ir transporta nozarē.
Tā kā šo tehnoloģiju risinājumi kļuvuši ļoti populāri un brīvi pieejami, ir jānodrošina šīs jomas regulējums. Grozījumu Autopārvadājumu likumā mērķis ir nodrošināt šādu kopbraukšanas pakalpojumu drošību un uzticamību, Autopārvadājumu likumā nosakot prasības uzņēmumiem, kas atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus. Tāpat Autopārvadājumu likumā jānosaka darbības noteikumi pārvadātājiem, kas sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Grozījumi Autopārvadājumu likumā atbilst Eiropas Savienības nākotnes vīzijai un digitālā tirgus attīstības stratēģijai.
Eiropas Komisija 2016.gada 2.jūnija ziņojumā “Eiropas sadarbības ekonomikas dienaskārtība (COM(2016) 356 galīgais)” ir izteikusi atbalstu dalīšanās ekonomikas principiem, norādot, ka dažādi pētījumi visā Eiropā ir apliecinājuši, ka dalīšanās ekonomika (privātpersonas atļauj citiem uz laiku izmantot savas preces vai pakalpojumus, izmantojot sadarbības platformas, kā piemērus minot Uber un Airbnb modeļus), sniedz būtisku labumu sabiedrībai un tautsaimniecībai. Šajā ziņojumā Eiropas Komisija ir norādījusi uz nepieciešamību dalībvalstīm izveidot regulējumu, lai nodrošinātu nacionālo nodokļu un normatīvā regulējuma režīma atbalstu dalīšanās ekonomikai, piemēram, kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanā.
Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz tiesisko regulējumu tādiem pakalpojumiem, kas atbilst dalīšanās ekonomikas principiem. Tiesisko neskaidrību ilustrē fakts, ka pēc savas būtības šādi pakalpojumi ir pakļauti vispārīgajam civiltiesiskajam regulējumam (nomas un vadītāja pakalpojumu līgums, vai arī sadarbības līgums), taču atsevišķos gadījumos ir vērojami nepareizi mēģinājumi nepamatoti plaši piemērot taksometru pakalpojumu tiesisko regulējumu šādiem kopbraukšanas pakalpojumiem.
Dažādās tehnoloģiju iespējas ir ļāvušas attīstīties virknei platformu, kas piedāvā starpniecības pakalpojumus, savedot kopā iespējamos pārvadātājus ar iespējamiem pasažieriem, jeb citiem vārdiem – nodrošina transporta tīklu. Tā kā šos pakalpojumus realitātē izmanto daudzi Latvijas iedzīvotāji un ārvalstnieki, kas apmeklē Latviju, ir nepieciešams uzlabot patērētāju tiesisko aizsardzību un noteikt arī minimālās prasības šādu pakalpojumu sniedzējiem, īpaši ņemot vērā digitālā laikmeta tendences un dalīšanās ekonomikas principus. Cita starpā ir nepieciešams veicināt bezskaidras naudas norēķinus, tādejādi nodrošinot caurskatāmu finanšu plūsmu starp pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju, atvieglojot nodokļu iekasēšanu valsts budžetā, kā arī palīdzot mazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru.
Likumprojekta sabiedrības mērķgrupa ir pasažieri, kas izmanto kopbraukšanas pakalpojumus, transporta tīklu platformu operatori, autovadītāji un pārvadātāji, kuri piedāvā kopbraukšanas pakalpojumus. Lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka kopbraukšanas pakalpojumu izmantošana samazinās taksometru pakalpojumu sniedzēju apgrozījumu vai sabiedriskā transporta izmantošanas daudzumu, Eiropas Komisijas 2016.gada 2.jūnija vadlīnijās ir iekļauti dati, kas apliecina, ka valstīs, kur kopbraukšanas pakalpojumi ir ieviesti, šādas prognozes nav piepildījušās.
2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Kopbraukšanas pakalpojumi pozitīvi ietekmēs sabiedrību un Latvijas tautsaimniecību:
1) Dalīšanās ekonomika, to skaitā kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj efektīvi izmantot privātpersonu īpašumu, kā arī pavairot ieguldītos resursus.
2) Kopbraukšanas pakalpojumu sniegšana ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studējošie, personas bērnu kopšanas atvaļinājumā, u.tml.
3) Kopbraukšanas pakalpojumi sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi. Tādā veidā tiek samazināts automašīnu skaits uz ceļiem un to radītais piesārņojums. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte.
4) Citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisīts, esot alkohola reibumā.
5) Bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērš nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju, dodot pasažieriem garantijas, ka tiks veikta nodokļu samaksa no saņemtajām atlīdzībām. Tādā veidā tiek novērsta diskriminācija starp personām, ka samaksā nodokļus no saviem ienākumiem un personām, kas gūst nedeklarētus ienākumus.
6) Iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti, dod iespēju bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošu pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojumu kvalitātes vērtējumi sniedz ziņas arī citiem lietotājiem. Tā kā transporta tīkla platforma ļauj lietotājiem izvēlēties konkrētu kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēju, tas uzlabos transporta pakalpojumu kvalitāti kopumā.
7) Kopbraukšanas pakalpojumu pieejamība netiek ģeogrāfiski ierobežota. Līdz ar to potenciālie pakalpojumu sniedzēji netiek ierobežoti darbībai noteiktā pašvaldībā un var brīvi darboties arī citās pašvaldībās un rajonos. Tas nodrošina piedāvājumu pielāgotību un brīvību piedāvāt pakalpojumus atbilstoši pieprasījumam, piemēram, sezonālas pārvietošanās gadījumā (piem., tūristu pieplūde vasaras kūrortos, studentu pilsētas).
8) Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzēji var darboties ne tikai populārās vietās pilsētas centrā, bet arī tuvu savām dzīvesvietām, tādejādi papildinot pieejamā transporta tīklu teritorijās, kur publiskais transports kursē reti, vai maršrutos, kur tas nekursē nemaz.
3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
1) Kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. Sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem Latvijā, radot valsts budžetā papildus ieņēmumus.
2) Iespēja sniegt kopbraukšanas pakalpojumus kā blakus nodarbi radīs papildu ienākumus mājsaimniecībām, palielinot to pirktspēju.
3) Iespēja iegūt papildus ienākumus, izmantojot esošos resursus, samazina to personu skaitu, kas atkarīgas no pabalstiem.
4) Bezskaidras naudas maksājumu sistēma un aizliegums pieņemt skaidras naudas maksājumus samazinās pelēkās ekonomikas īpatsvaru, jo visi maksājumiem būs izsekojami banku sistēmās.
4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Autopārvadājumu likums ir galvenais tiesību akts, kas regulē pasažieru pārvadāšanu pa ceļiem Latvijas Republikā, un tas nosaka, ka pasažierus ved ar autobusiem vai taksometriem. Pasažieru pārvadājumus ar personīgajām automašīnām Autopārvadājumu likums neregulē.
Likumprojekta mērķis ir novērst tiesiskā regulējuma trūkumu pasažieru pārvadājumu jomā ar personīgo automašīnu un ieviest dalīšanās ekonomikas principiem un Eiropas Komisijas 2016.gada 2.jūnijā pieņemtajām vadlīnijām atbilstošu tiesisko regulējumu pasažieru pārvadājumu jomā.
Pieņemot grozījumus Autopārvadājumu likumā, tiks radīts regulējums pasažieru pārvadājumiem kopbraukšanas pakalpojumu jomā. Līdz ar to šie pakalpojumi būs pieejami tiešsaistes platformās (digitālais tiešsaistes tirgus), kuru operatori vai atbalsta pakalpojumu sniedzēji – juridiskas personas – būs saņēmuši licences tādu platformu uzturēšanai pārvadājumu tīklam. Tādu platformu operatori vai platformu atbalsta pakalpojumu sniedzēji nodrošinās, ka jebkura persona, kura vēlas kļūt par pārvadātāju, atbildīs likumā noteiktajām minimālajām prasībām – vecums, obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, autovadīšanas pieredze, kriminālās un administratīvās sodāmības neesamība utt. Likumprojekts nodrošinās, ka tādu kopbraukšanas pakalpojumu klientiem tiek nodrošināta minimālā garantētā aizsardzība, nepieciešamā informācija, pakalpojumu sniegšanas pārredzamība un braukšanas maksas vai pārvadājuma izmaksu aprēķina metode.
Papildus, lai veiksmīgi ieviestu piedāvāto likumprojektu, ir jāizstrādā un jāpieņem Ministru Kabineta noteikumi. Šajos noteikumos, ievērojot dalīšanās ekonomikas principus un Autopārvadājumu likumā noteikto deleģējumu, jāiekļauj minimālās būtiskās prasības kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī jāiekļauj uzraudzības mehānisms par šo prasību ievērošanu. Ministru Kabineta noteikumos jānorāda minimālās prasības platformas transporta tīkla operatoriem vai personām, kas nodrošina platformas atbalsta funkcijas Latvijas Republikā, kā arī jāiekļauj pienācīgas uzraudzības un ziņošanas prasības.
5. Kādām Latvijas Eiropas Savienības vai starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
ES tiesības neregulē kopbraukšanas un transporta kopbraukšanas pakalpojumus. 2016. gada 2. jūnijā Eiropas Komisija publicēja Eiropas dalīšanās ekonomikas vadlīnijas (COM(2016) 356 galīgais), kurā Eiropas Komisija nosaka nepieciešamību dalībvalstīm izveidot regulējumu, lai nodrošinātu nodokļu un regulējuma režīma atbalstu dalīšanās ekonomikas, piemēram, kopbraukšanas pakalpojumu īstenošanai, kā arī nosaka aizliegumu likt tiesiskus šķēršļus šādu pakalpojumu īstenošanai.
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju, Valsts ieņēmuma dienestu, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Auto transporta direkciju.
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Juridiskām personām, kuras ir atbildīgas par likuma prasību ievērošanu platformās, kur tiek nodrošināts transporta tīkls, būs jāiegūst licence, kuru izsniegs Autotransporta direkcija. Jaunas institūcijas netiks radītas.
