Var jau nopirkt 300 jaunas , vienas krāsas taksometrus, nolikt tos ,piemēram, Lidostā vai pie viesnīcām un priecāties par garantēto klientu. Tam jau nebūs citu iespēju kā sēsties taksometrā un doties uz sev vēlamo punktu. Bet vienmēr pastāv lielāki dūži un lielāka nauda, tā arī grib garantēto klientu. Tā sarkanie tomāti zaudēja baltajiem meršiem un abi kopā padevās zaļajiem gurķiem. Tagad visi trīs gatavi atdoties janičāriem, lai tik paliktu viss pa vecam.
Pastāvīgais klients ir cilvēks ar stāvokli sabiedrībā, kurš nevar atļauties greznību iekāpt vienas krāsas taksometrā ar nepazīstamu šoferi, kura vienīgais uzdevums ir nopelnīt pēc iespējas vairāk naudas. Un nav nekādas garantijas, ka rīt no rīta visa Rīga nerunās, ka tas un tas vakar nebija pārguris no darba, bet bija pavisam savādākā fiziskā stāvoklī. Un tā meitene, kuru viņš savāca uz ielas, bija ļoti trūcīgi ģērbta un stipri krāsota. Neizskatījās pēc viņa meitas. Štrunts par aizmirstu telefonu, bet ja aizmirstas svarīgi dokumenti? Šādam pastāvīgam klientam skaitītājs nav vajadzīgs, jo viņš cenu zin labāk par taksistu. Čeks arī nevajag, tos viņa grāmatvede savāc no padotajiem. Tāds cilvēks ar lielu dzīves pieredzi būs izvēlējies diskrētu taksometra vadītāju no "kluba firmas" un būs drošs, ka vienmēr būs nogādāts mājās, netiks izplatītas apmelojošas baumas un dokumenti rīt no rīta gaidīs neatvērti pie biroja durvīm.
