Katram ir zināms, ka taksometrā jāmaksā pēc nobrauktā attāluma jeb tarifa. Tāpēc pasaulē taksometru likumdošanā definē apmēram tā: “Taksometrs ir sabiedriskais transports, kurš par fiksētu 1 km tarifu nogādā pasažieri uz viņa izvēlētu vietu un kurš pieejams visiem iedzīvotāju slāņiem un grupām jebkurā vietā un laikā.”
Latvijā “Autopārvadājuma likumā” 1. pantā nosaka divus taksometru veidus:
261) pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru — pakalpojums, kurā pasažieris pēc vienošanās ar pārvadātāju tiek aizvests uz pasažiera norādīto vietu [tai skaitā pasažieru pārvadājumu pakalpojums, kuru piedāvā, pieprasa un apstiprina, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē)] un par kuru norēķinās atbilstoši taksometra skaitītājā reģistrētajai braukšanas maksai un papildmaksai;
262) pasažieru komercpārvadājums ar vieglo automobili — pārvadājuma pakalpojums ar vieglo transportlīdzekli līdztekus pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru, kurš tiek piedāvāts, pieprasīts un apstiprināts, izmantojot tikai elektronisko sakaru līdzekļus tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, un par kuru apmaksa tiek veikta tikai bezskaidrā naudā;
Kāpēc neloģiski jāievieš jauns pārvadājumu veids atkarībā no nolīgšanas veida? Vēl taču eksistē taksometra nolīgšana stāvvietā, nobalsošana uz ielas, izsaukšana pa telefonu - darbs ir viens un tas pats - par fiksētu tarifu pasažieri aizved uz galamērķi kaut gan vieglajiem automobiļiem tarifs var mainīties jebkurā laikā un vietā un pasažieris tiek maldināts.
“Autopārvadājumu likuma” 29. panta “Autotransporta līdzekļi pasažieru pārvadāšanai” deviņos punktos atkal nosaka dažādas tehniskas prasības abiem taksometru veidiem.
“Autopārvadājumu likuma” 35. panta “Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru un vieglo automobili” taksometru darbība reģionāli tiek ierobežota ar plānošanas reģiona un valstspilsētas pašvaldības izsniegto licenci un licences kartīti, bet vieglajam automobilim Autotransporta direkcijas izsniegtā licence un licences kartīte dod iespēju brīvi darboties Latvijas teritorijā bez ierobežojumiem un masveidā koncentrēties paaugstināta pieprasījuma vietā.
“Autopārvadājumu likuma” 351. panta “Pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektu (autoosta, dzelzceļa stacija, lidosta, osta) publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās” vieglajiem automobiļiem ir atļauts viss, bet taksometriem liedz piekļuvi par publiskiem līdzekļiem celtai būvei (lidostai) pretēji 2017.gada 23.marta Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta lietu lēmumam demontēt barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai.
“Autopārvadājumu likuma” 39. panta “Braukšanas maksa (tarifi)” taksometriem tos rēķina verificēts, VID reģistrēts taksometra skaitītājs, bet vieglajiem automobiļiem dispečers-kompjuters.
“Autopārvadājuma likumā” nav atrisināts jautājums par platformu darbinieku sadalīšanu divās daļās atbilstoši 2021.gada decembrī Eiropas komisijas nosauktajiem pieciem kritērijiem.
Pasaulē nav ideālas taksometru nozares regulēšanas likumdošanas, bet tiek uzskatīts, ka taksometru nozare jāvada kā kartelis:
1. Pašvaldībai jāregulē taksometru skaits- lai neceļas tarifi, jo taksometru vadītājam jāapkalpo zināms skaits pasažieru, lai nomaksātu nodokļus un varētu uzturēt ģimeni.
2. Vienots tarifs pašvaldībā- pasažieris var rēķināties ar aptuvenu summu, bet pārvadātājs konkurējot cels pakalpojuma kvalitāti.
3. Kvalitātes prasības gan taksometram, gan tā vadītājam un pārvadātājam.
