Labdien!
Konkurences padome (turpmāk – KP) ir saņēmusi biedrības “Taksometru pārvadājumu nozares darba devēju organizācija” vēstuli un tās pielikumu (ekrānšāviņu) par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu apdrošināšanas sabiedrību, biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” vai biedrības “Latvijas apdrošinātāju asociācija” darbībās (turpmāk – Vēstule). Vēstulē skaidrots, ka apdrošināšanas sabiedrību starpā iespējams pastāv aizliegta vienošanās, ņemot vērā augstās obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (turpmāk – OCTA) polišu cenas. Ievērojot, ka Vēstules pielikumā ietvertā informācija nebija pietiekama, lai izdarītu secinājumus par aizliegtas vienošanās pastāvēšanu, KP veica plašāku izvērtējumu par OCTA tirgu kopumā, iegūstot informāciju no OCTA tirgus dalībniekiem Latvijā.
KP paskaidro, ka savstarpējā sāncensībā tirgus dalībniekiem ir rīcības brīvība attiecībā uz to noteiktajām cenām, kas konkrētajā gadījumā ir OCTA polišu prēmijas. KP konstatē, ka OCTA prēmijas netiek regulētas normatīvi, līdz ar to tās veidojas tirgus dalībnieku savstarpējas konkurences ietvaros. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 3. panta pirmo daļu OCTA objekts ir transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskā atbildība par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu trešajai personai. Tas nozīmē, ka OCTA būtība ir personīgā (individuālā) riska nodošana apdrošinātājam par attiecīgu cenu (polises prēmiju). Līdz ar to apdrošināšanas sektorā prēmiju apmēru nosaka ne tikai pieprasījums un piedāvājums, bet arī dažādu riska faktoru izvērtējums. Attiecīgi augstāks apdrošinātājam nododamais risks nozīmē augstāku apdrošināšanas polises prēmiju[1].
Saskaņā ar OCTA likuma 12. panta pirmajā daļā noteikto, apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka apdrošinātājs, ievērojot transportlīdzekļa veidu, izmantošanas mērķi un citus risku ietekmējošus faktorus. Balstoties uz izpētes ietvaros iegūto informāciju, KP secina, ka katra apdrošināšanas sabiedrība izmanto sev pielāgotus aprēķina mehānismus un formulas. Katra no apdrošināšanas sabiedrībām OCTA prēmijas noteikšanā izmanto atšķirīgu faktoru kopumu, kur katram faktoram tiek izmantoti noteikti koeficienti. Katram klientam viena un tā paša faktora ietekme uz prēmijas lielumu var būt atšķirīga, līdz ar to riska faktori, kuri tiek ņemti vērā OCTA prēmijas noteikšanā, tiek piemēroti atbilstoši to specifiskajam nozīmīgumam katrā konkrētajā situācijā. Būtiski OCTA prēmijas noteikšanai citstarp ir šādi kritēriji un riski: (1) apdrošināšanas termiņš; (2) transportlīdzekļa vecums; (3) transportlīdzekļa tips; (4) transportlīdzekļa izmantošanas veids; (5) transportlīdzekļa pilnā masa; (6) transportlīdzekļa reģistrācijas vieta; (7) transportlīdzekļa vadītāja braukšanas vēsture jeb bonus malus klase; (8) transportlīdzekļa vadītāja stāžs; (9) transportlīdzekļa īpašnieka juridiskais statuss; (10) transportlīdzekļa modelis/marka un krāsa; (11) transportlīdzekļa nobraukums[2]. Vienlaikus jānorāda, ka iepriekš minētais saraksts nav izsmeļošs. Piemēram, atsevišķi apdrošinātāji, nosakot OCTA prēmiju, ņem vērā faktu, vai noslēgtais līgums ir polises atjaunojums, vai tiek iegādātā jauna polise. Līguma atjaunojumi parasti tiek vairāk pasargāti no lielāka cenu pieaugumu, jo esošais klients apdrošinātājam jau ir zināms, līdz ar to prēmiju noteikšana notiek atbilstoši klienta jau noteiktajam riska profilam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secina, ka OCTA polises prēmijas tiek noteiktas, ņemot vērā dažādus riskus, kas attiecināmi uz konkrēto transportlīdzekli, tā vadītāju un transportlīdzekļa izmantošanas mērķi. Tas nozīmē, ka apdrošināšanas prēmiju apmērs atšķiras arī OCTA polišu standartlīgumu gadījumos. Tādējādi, veicot pastāvošo risku izvērtējumu, apdrošinātājiem ir tiesisks pamats noteikt augstāku apdrošināšanas prēmiju vieglajam automobilim, kurš tiek izmantots pasažieru komercpārvadājumiem, salīdzinājumā ar automobili, kurš tiek izmantots privātām vajadzībām, tā iemesla dēļ, ka pirmajā gadījumā apdrošinātājam nododamais risks ir augstāks.
Papildus izpētes ietvaros KP aptaujāja apdrošinātājus par OCTA polišu prēmiju vidējo sadārdzinājumu un prēmiju veidošanās principiem. No iegūtās informācijas par OCTA polišu vidējām prēmijām KP nevar izdarīt secinājumu par straujāku OCTA prēmiju pieaugumu segmentā komercpārvadātājiem ar vieglo automobili. Lai gan atsevišķi apdrošinātāji norāda uz straujāku vidējo prēmiju sadārdzinājumu šajā segmentā, citas apdrošināšanas sabiedrības uz iepriekš minēto nenorāda, vai arī skaidro, ka OCTA polišu prēmiju pieaugums ir noticis saistībā ar paredzamu visu atlīdzināmo veidu zaudējumu palielināšanos nākotnē, kā arī vienādi attiecas uz pilnīgi visiem klientiem un segmentiem.
Savukārt OCTA likuma 12. panta otrajā daļā noteikts, ka apdrošināšanas prēmijas apmēram ir jābūt tādam, kas nodrošina apdrošināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, kā arī sedz izdevumus, kas nepieciešami apdrošināšanas veikšanai. Kā skaidro apdrošinātāji, ņemot vērā 2022. gadā pastāvošo augsto inflācijas līmeni faktiski visās tautsaimniecības nozarēs, un arī to, ka izdevumu cenas, kas ir saistītas ar OCTA pakalpojumu 2022. gada pirmajos divos ceturkšņos ir augušas, ir pieaudzis arī OCTA prēmiju apmērs. Straujais inflācijas kāpums ir saistīts galvenokārt ar ārējiem faktoriem, tostarp, energoresursu cenu pieaugumu Eiropā[3]. OCTA prēmijas vistiešākā mērā nosaka tādi izdevumi kā automašīnu rezerves daļu cenas, autoservisu izcenojumi, medicīnas izdevumu cenas un citu preču un pakalpojumu cenas, kas saistītas ar OCTA pakalpojuma nodrošināšanu. Atbilstoši KP veiktās izpētes ietvaros iegūtajai informācijai, nosakot prēmijas, tai skaitā tiek ņemta vērā inflācija un prognozēta tās ietekme uz nākotnes atlīdzībām. OCTA prēmijas noteikšanā būtisks faktors ir pieteikto atlīdzību daudzums un vidējais atlīdzības lielums attiecīgajā riska grupā. Papildus iepriekš minētajam, apdrošinātāji norāda arī uz administratīvo izdevumu, klientu piesaistīšanas izdevumu un apdrošinātāja peļņas faktoru nozīmīgumu OCTA prēmijas noteikšanā.
Covid-19 pandēmijas apturēšanai noteiktie ierobežojumi radīja būtisku saimnieciskās darbības aktivitātes samazināšanos. Tā rezultātā pārvietošanās ar transportlīdzekļiem ievērojami kritās, vienlaicīgi kritās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits un prēmiju apmērs pakāpeniski samazinājās.
2022.gada otrajā ceturksnī, atvieglojot epidemioloģiskos ierobežojumus valstī, pieauga mobilitāte un satiksmes intensitāte, īpaši pilsētās, sasniedzot pirms pandēmijas līmeni. Ņemot to vērā, apdrošinātāji rēķinājās ar sagaidāmo apdrošināšanas gadījumu biežumu pieaugumu un šis apstāklis ir par iemeslu prēmijas straujākam pieaugumam 2022. gada pirmajā pusgadā. Papildus tam atsevišķi apdrošinātāji uzsver, ka OCTA apdrošināšanas veids 2021. un 2022. gadā nesa zaudējumus un polises prēmija nenosedza visus ar to saistītos izdevumus. Turklāt inflācijas ietekmē būtiski pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar OCTA atlīdzībām, tostarp autoservisu pakalpojumu tāmes (remontdarba stundu izmaksas, rezerves daļu un materiālu izmaksas) un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas. Iepriekš minētie apstākļi kopumā veicināja prēmiju pieaugumu, jo īpaši 2022. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.
KP, izvērtējot monitoringa ietvaros iegūto informāciju no apdrošinātājiem, secina, ka OCTA vidējās prēmijas 2022. gadā ir atgriezušās tādā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas sākuma valstī. Vienlaikus KP konstatē, ka OCTA prēmijas 2022. gada pirmajā pusgadā tika celtas arī plānoto obligāto atskaitījumu biedrībai “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondam dēļ, jo apdrošinātājiem 2022. gada jūlijā, ievērojot fondā esošo līdzekļu apmēru, bija pienākums veikt regulāros ikmēneša atskaitījumus divkāršā apmērā.
Attiecībā par iespējamas aizliegtas vienošanas pastāvēšanu KP paskaidro, ka ar Konkurences likuma (turpmāk – KL) 11. panta pirmās daļas 1. punktu ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem. Tomēr, lai konstatētu aizliegtu vienošanos, ir nepieciešami pierādījumi par šādas vienošanās starp tirgus dalībniekiem pastāvēšanu.[4]
Vēstulei pievienotais ekrānšāviņš KP vērtējumā norāda uz ievērojamām atšķirībām OCTA polišu prēmijās, kas pirmšķietami neliecina par iespējamu aizliegtu vienošanos. Papildus izpētes ietvaros iegūtā informācija no apdrošinātājiem par prēmiju paaugstinājumiem un riska faktoru koeficientu pārskatīšanu 2022. gadā arī neliecina par vienlaicīgu prēmiju pieaugumu noteiktā datumā. Katram apdrošinātājam prēmiju pārskatīšanas ir bijušas atšķirīgos laika periodos un atšķirīgā apmērā.
Ņemot vērā, ka KP izpētes ietvaros neguva pierādījumus par aizliegtu vienošanos un tādi nav sniegti arī Vēstulē, kā arī ņemot vērā iepriekš sniegto skaidrojumu, proti to, ka (1) OCTA prēmijas tiek noteiktas savstarpējas tirgus dalībnieku konkurences rezultātā, veicot individuālu risku novērtējumu; (2) normatīvais regulējums neparedz OCTA prēmiju griestus vai citus cenu regulējošus pasākumus starp attiecīgajiem tirgus dalībniekiem; (3) ir konstatējams vispārējs inflācijas kāpums dažādās tautsaimniecības nozarēs, kas rezultējas OCTA prēmiju sadārdzinājumā; (4) pēc Vēstules pielikumā esošās informācijas secināms, ka pastāv ievērojamas atšķirības OCTA polišu prēmiju apmēros starp apdrošinātājiem; (5) apdrošinātāju sniegtā informācija par prēmiju paaugstinājumiem 2022. gadā neliecina par vienlaicīgu prēmiju pieaugumu noteiktā datumā - katram apdrošinātājam prēmiju izmaiņas ir bijušas atšķirīgos laika periodos, KP vērtējumā šobrīd nav saskatāmas aizliegtas vienošanas pazīmes starp apdrošinātājiem.
KP pateicas par Jūsu sniegto informāciju un aicina arī turpmāk informēt KP par jautājumiem, kas ir saistīti ar iespējamiem KL pārkāpumiem.
